Neveiklie brīži.

7ac..Tu sakarīgi savu domu vari pasniegt? Zvanīju īstajam, kura numuru zināju, otram neīstajam, apmainījāmies ar telefoniem tad, kad viņš piedāvāja oficiāli papusdienot. Tā arī man bija abi telefoni. Kur tev ir problēma? Tu pieturēties pie tēmas negribi, izstāstīt par sevi ko kuriozu, piemēram, kā es pirmo reizi rakstīju eseju, dabūju 2, un skolotāja likt palikt pēc stundām? :roll:

Par telefona nummuru kā izskaidrosi....ka sveša vīrieša nummurs varēja saglabāties tava tālruņa katalogā ja tev bija jāzvana pazīstamam vīrietim

Nedeve....Īstenībā ar otro vīrieti mēs pēc tam vel vairākas reizes tikāmies. Bija patiešam foršs un sakarīgs, bet tomēr beigās kaut kas nesanāca, es pat vairs tagad neatceros īsto iemeslu, jo tas viss notika 2008 gadā :D

7ac..protams, ka dzirdēts, jo sen publicēts cita portālā :) Atvaino, protams, ka esmu tik talantīga, ka pat tu esi to lasījis un atcerējies :D Atsauci uz citu portālu un savu niku nelikšu. :P

,,,,, man vēl šodien rēgojas viņas lielās platās acis

Ka telefona gramta tev vareja palikt sveša virieša nummurs ja zvaniji īstam viņam ari neuzradijas...pīšanās melos

Fanta... Nespēju definēt sajūtas, bet tiešām smieklīgi... un no otras puses neticami :D Bet vīrietis malacis... Džentlmenis... varēja tak arī skandālu sarīkot... Superpozitīvi! :D Smieklu deva visai dienai... :irok:

Dzirdets stāsts...nepiesavini

man tālajos 80 gados,,, armija,,, sakarniekos,,,,emblēma,,, spārni un tiem cauri trīs zibeņi,,,, protams saucām tos citā vārdā,,, viena pazuda,,, eju pirkt un skaistajai seksīgai,zilacainai blondīnei tā ar pajautāju,,,, mņe pažalasta dve mandevuški

Nedeve, tur bija sagatavots arī stāsta turpinājums, jo daudzi jautāja tieši to pašu ko tu...... Kad pirmais apstulbuma mirklis bija garām, es sāku atvainoties un mēģināju ieskaidrot, ka tas ir bijis tikai un vienīgi pārpratums un ka man patiešām nav paraduma piesieties svešiem vīriešiem, izspiežot no viņiem pusdienās spagetti. Neīstais vīrietis, noklausoties manu versiju par to, kā tam īsti bija jābūt, nespēja valdīt smieklus, pie tam ik pa brīdim mani mierināja ar frāzēm: "Nav taču nekas tāds noticis, tā taču visiem var gadīties, viss taču ir kārtībā, tā vienkārši ir sagadīšanās utt." Laikam šī mierināšana bija tāpēc, ka es nespēju ik pa brīdim noturēt tādas replikas kā: "Ak šausmas, kāds kauns. Kaut kas tāds varēja notikt tikai ar mani utt." Īstenībā mēs jauki pasēdējām kādas 15 min., kamēr īstais vīrietis vēl nebija uzradies. Praktiski sarunas bija tikai par šo atgadījumu. Viņš izstāstīja to, kā viņš bija juties pirmajā mirklī, kad viena bezkaunīga dāma tik mierīgi un bez sirdsapziņas pārmetumiem bija pieprasījusi pusdienas, to, ka pirmo reizi mūžā viņu ir tik ļoti samulsinājusi sieviete ar vienu vienīgu teikumu un tik mierīgu un nepiespiestu uzvedību, ka vienu brīdi viņam sācis likties, ka, iespējams, tā tagad mūsu valstī notiekot, un tas ir normāli :) Tad, kad bija ieradies īstais vīrietis, es laipni atvadoties un vēlreiz, 501 reizi, atvainojoties par pārpratumu, grasījos jau doties ēst savas paredzētās pusdienas ar paredzēto vīrieti, kā neīstais vīrietis ieminējās: "Tomēr mēs jau kādu dienu varētu tā pilnīgi oficiāli paēst spagetti, ņemot vērā, ka pārpratumiem jau vairs nevajadzētu būt" :) Es ātri piekritu, sakot, ka noteikti, noteikti...bet īstenībā man ļoti gribējās tikt beidzot no tā kauna prom. Arī satiekot īsto vīrieti, visas pusdienas pagāja skatoties kā viņš valda smieklu lēkmi, jo neko labāku sarunas tēmai, kā manu tikko kā notikušo kuriozu, es nesaskatīju. Neskatoties uz to, ka mēs jauki tērzējām un smaidījām par šo situāciju, es visu laiku jutu dedzinošo skatienu savā pakausī, ko veltīja Neīstais :) Laikam, es biju uz viņu atstājusi nedzēšamu iespaidu. Domāju gan ! :))) Ejot prom, viņš jauki uzsmaidīja un pazuda, bet man tagad telefona grāmatiņā ir divi telefona numuri, gadījumā, ja man ļoti sakārojas aiziet ar kādu paēst spagetti. Secinājums ir viens. Pirms ej uz randiņu- PIEPRASI BILDI ! :)

Fanta :reeka: Un kā Tu izgāji no situācijas? :lol:

Kādreiz notikusī neveiklā situācija, ar ko savulaik padalījos citā portālā, tāpēc šādus tādus faktus kā niku un portāla nosaukumu aizvietoju ar XXX. Šī bija patiešam viena no neveiklākajām situācijām manā mūžā, kaut gan tādu man dzīve ir bijis ļoti daudz...Draugi mani mēdz saukt par sievieti- kuriozu :) Kādu laiku te XXX sarakstījos ar vienu vīrieti, kurš manās acīs bija kļuvis par drausmīgi foršu sarunas biedru. Pats dīvainākais, ka mēs varējām runāt par visu tā mierīgi, nepiespiesti un brīžiem likās, ka sajūtu līmenī viņu jau uztveru kā draugu. Jocīgi bija arī tas, ka nevienam no mums neinteresēja vizuālais izskats. Nav bildes un nevajag. Protams, ka likumsakarīgi bija tas, ka vienu dienu radās doma satikties dzīvē. No manas puses tika piedāvāts papusdienot picā, parullēt tizli spagetti makaronus un pavērot, cik negausīgi un nemākulīgi katrs no mums tos prot ēst :) Ideja tika pieņemta ar sajūsmu. Sarunājām tikties tikos un tikos picā. Radās jautājums par atpazīšanu, jo ne man, ne viņam nebija ne mazākās nojausmas, kā mēs izskatāmies. Te nu viņš piedāvāja savu oriģinālo ideju: "Kad tu atnāksi, paņem telefonu un uzpīkstini man. Kad redzi, ka kāds simpātisks vīrietis paceļ telefonu, ej droši klāt un saki :"Vai spagetti jau pasūtīji?" Es nosmējos un piekritu. Ierados norādītajā vietā un, apsēžoties pie malējā galdiņa, ar acīm nopētīju publiku. Cilvēku daudz, kā nekā pusdienas laiks. Sapratu, ka uz labu laimi neatšifrēšu vajadzīgo vīrieti, tāpēc, vadījos pēc plāna- zvanīju. Pie tālākā galdiņa iemirgojās uz galda noliktais telefons, vīrietis to apskatīja un atcēla zvanu. Es drošā solī gāju pie sava XXX vīrieša. "Vai spagetti jau pasūtīji?", koķetīgi smaidot prasu, neaizmirstot nopētīt viņu no galvas līdz kājām. Neko teikt, ļoti izskatīgs vīrietis, pilnīgi nemeloja par to, ka simpātisks. Viņš plaši smaidot: "Vai tad vajadzēja tieši spagetti?" "Nu, bet protams, es taču dēļ tā te tikai arī nācu"...aizvien koķetīgi smaidot. "Nu, ja tikai dēļ tā, tad protams pasūtīšu"...arī viņa smaids nenogāja no lūpām Jūtu, ka viņš mani intensīvi pēta, bet tas jau tikai normāli. "Varbūt iepazīsimies?"...viņš tā ironiski Nez kāpēc šī frāze man īsti nepatika, laikam jutos vīlusies, jo man likās, ka mēs viens otru, lai arī virtuāli, bet bijām jau labi iepazinuši. "Kā tevi sauc"..viņš nerimās Jūtu, ka kaut kas te nav tā kā vajag, jo viņš zin kā mani sauc. Es nedroši: "XXX" :) "Bet mani Normunds" Te manās plaukstās iemirgo telefons un es redzu, ka man zvana mans XXX vīrietis: "Piedod, es 10 minūtes nokavēšu, traki sastrēgumi" Lieki stāstīt, ko es jutu pēc tam.... :uups: :roll:

Viņa ir UK, joprojām ar Draiskuli kopā, audzina meitiņu kopīgo... vārdā Nikola... :lol:

kā tad viņai tg sokas?

haaaa, es domāju, ka Tu par mani... :lol: :lol: :lol: es jau arī tur bieži biju...

nu, es jau tik sīki vairāk neatceros... :lol:

Dullumiņ..... viņai toč.....

Dullumiņ.... es to tā ar bij domājis,,,, tik neveikli izteicos

Er4, jā... tas bija negaidīts pārsteigums :lol: :lol: :lol:

Vaļuk,,,, teici,,, seksa nebūs,, tapēc 52 gadnieks pieteicās.....