pašnāvnieki!

Nedirš, ja

Veiksmi Tev dežūrā,un jaukus sapņus ,vecpuik.

OK palika 5 min. int,kl.

Nu tad vecpuik marš atpakaļ uz darbu.Posteni nedrīkst atstāt.
Nez vai ja mīļotā teiktu aiziesim kaut kur ietu,teiktu postenis,bet te gan vari būt.

Rozīt kapec neprasi kapēc internetā, man tak dežūra, , postenis pamests deļ seksam lv.

Joko tas, kas neko nesaprot :roll:

Vecpuik, ar tādām lietām nejoko.

gulju... sapnoju... gredzens pirkstaa.. pamostos, pirksts dirsaa...

Ai, ai nedabuju, tulīt kāršos, nē slicināšos, nē pārēdīšos,.... A nezinu ko darīt?

ZG, pats sevi negribi :cirvis:

nekad neesu draazis pashnaavnie ci / ku

Tā jau ir kā saka Cava.

Cava, trāpīts.

cava- :irok:

Aurēlija... To lietu vēl neesmu mēģinājis, tā ka nezinu :roll: Domāju Tu arī :wink:

:? ....viss raksts http://www.reikinet.lv/home/menu_90/topic_123/story_329/page_0 nespriediet par to ko nesaprotiet, man ir vairāki paziņas izdarījuši pašnāvības, dēļ sievietēm, atkarībām no azartspēlēm.........kamēr viņi bija dzīvi, apkārtējie viņus nosodīja, pēc tam žēloja................ne jau visi ir baigie stiprinieki, katrs var paklupt.......................

Ir kādas dienas rīts, nav svarīgi – darba dienas vai brīvdienas; mēs pieceļamies un uzsākam savas ikdienas gaitas. Uzvārām rīta kafiju, tēju un ēdam brokastis, ārpusē ir dzirdami mašīnu trokšņi, garām pabrauc labāk dzirdama ātrās palīdzības mašīna ar ieslēgtām sirēnām. To skaņa mums nedaudz liek sarosīties, bet tad tā nozūd tālumā un mēs pārstājam par to domāt. Mums nešķiet svarīgi, uz kurieni aizbrauca neatliekamās palīdzības mašīna, kuram atkal ir kļuvis slikti vai varbūt kāds nomiris; ja tas nav mums tuvs cilvēks, tad mēs par to nedomājam.
Katru dienu mēs ejam, strādājam, mācāmies un bieži vien pat nepamanām, kas notiek ar cilvēkiem mums līdzās, nedzirdam, ko viņi saka, kad lūdz pēc palīdzības, neredzam, ka mainās viņu uzmanība, līdz vienā dienā mēs jau ejam nolikt ziedus uz kāda kapa. Un tad mēs aizdomājamies, kādēļ viņš vai viņa tā izdarīja, sākam pārmest sev, kādēļ neredzējām un, iespējams, pat nedzirdējām palīgā saucienus.

Latvijā ik nedēļu no dzīves labprātīgi šķiras divi cilvēki un daudz vairāk ir to, apsver iespēju izdarīt pašnāvību. Kā mums palīdzēt viņiem un, galvenais, kā pamanīt, ka tuvu cilvēku kaut kas nomāc, un laikus sniegt palīdzīgu roku? Un tad mums rodas daudzi neatbildēti jautājumi.
Kāpēc cilvēks izdara pašnāvību? Pašnāvība ir kliedziens pēc palīdzības. Visbiežāk cilvēki izdara pašnāvību tāpēc, ka nespēj izturēt emocionālās sāpes. Bieži vien viņi jūtas izolēti un nespēj atrast kādu cilvēku, pie kura varētu meklēt atbalstu un palīdzību. Cilvēki izdara pašnāvību nevis tāpēc, lai nomirtu, bet lai beigtos neizturamās emocionālās sāpes. Daudzi cilvēki pirms pašnāvības dod brīdinājuma signālus cerībā, ka viņus kāds glābs. Garīgās veselības aģentūrā veiktā pētījuma dati liecina, ka cilvēki visbiežāk izdara pašnāvību vai tās mēģinājumu, tāpēc ka jūtas vientuļi un nesaprasti.
Vai cilvēki, kas izdara pašnāvību, ir traki? Nē. Mēģinājums izdarīt pašnāvību nenozīmē, ka cilvēks ir traks. Drīzāk tas nozīmē, ka viņš ir ļoti nelaimīgs, vientuļš un neredz citu iespēju, kā tikt galā ar emocionālajām sāpēm, kādu problēmu vai zaudējumu.
Vai ir tā, ka cilvēki, kas runā par pašnāvību, parasti to neizdara? Nē. Patiesībā 80 % pašnāvnieku pirms tam par savu nodomu ir runājuši. Bet ne vienmēr tuvinieki spēj to sadzirdēt, jo cilvēki par pašnāvību parasti nerunā tieši.
Vai tas, ka es pajautāšu cilvēkam par pašnāvību, var viņu mudināt to izdarīt? Nē. Ja kāds tieši pajautā, vai otrs ir nolēmis izdarīt pašnāvību, tad cilvēkam tiek dota iespēja atklāti runāt par savām problēmām un bažām. Ja aizdomas būs nepamatotas, visticamāk, viņš atbildēs: Nu nē, tik traki vēl nav!
Vai runāšana un uzklausīšana var palīdzēt? Tas taču neatrisinās cilvēka problēmas! Kaut gan runāšana par problēmām tās neatrisina, iespēja izstāstīt par savām jūtām kādam, kas uzklausa un saprot, palīdz nomierināties, mazina izolētības un vientulības izjūtu, ļauj saskatīt citus risinājumus. Saruna nav brīnumlīdzeklis, kā glābt cilvēkus, tomēr saprotošas, vienkāršas un atklātas sarunas rezultāts bieži vien ir pārsteidzošs.

briuss un kas tad ir īstas problēmas?

Pārāk smaga tēma, manuprāt... :?

Briuss, nedomāju, ka kāds šeit tev oponēs :wink: