Tautieši, sveštautieši un līdzgaitnieki šajā saitā!

Esmu pieļāvis un pieļaušu turpmāk. Izņemot situācijas, kad meitene nespēj neko pateikt, paskaidrot, argumentēt par mīļāko. :pipe: Katrs mēs esam citāds, es pats esmu sapratis, samierinājies, ka visu nekad nesaņemšu no vienas personas pretējā pusē, ka vajadzīgas pāris personas, attiecīgi tāpat skatos uz sevi no iespējamas draudzenes skatu punkta. Svarīgi ir tikai lai nebūtu brutāla melošana un būtu spēja paskaidrot savas rīcības, uzņemties par tām pilnu atbildību. :pipe: Kamēr tas viss ir, kamēr saskata vērtību kopā būšanā, tikmēr tām attiecībām būtu jābūt daudz stabilākām par "monogāmām" ar agru vai vēlu garantētu "krāpšanu". :pipe:

Tātad.. Mister Krupi.. Ja es spēju argumentēt un pastāvēt par to, ka man mīļākais nepieciešams - Tu pieĺautu tādu attiecību modeli? Ja godīgi - es tiešām esmu par brīvām attiecībām. Nu neticu es mīlestībai līdz kapa malai. Ir pieradums, ir forši.. Viena gatavo labi, otrs labo visu ideāli.. Pasmaida viens otram un aiziet katrs uz savu darbu...Un atgriežas abi noguruši ar domu:"nekur jau viņš/-a neliksies". :roll:

Nav,nav cilvēks monogāma būtne.

Apātij, es neesmu spējis piedot tikai nekaunīgu melošanu acīs skatoties un nespēju izskaidrot, kāpēc tas mīļākais vajadzīgs, nespēju sakārtot dzīvi bez mīļākā, ja reiz tas neesot vajadzīgs un vajagot tikai mani. :pipe: Kaut kā tā. Citādi manis pēc lai katru dienu :fuck: ar mīļāko, ja man spēj izskaidrot, kāpēc tā vajag. :pipe: Bet tā kā man greizsirdība faktiski nepiemīt, tad nebūšu objektīvākais atbildētājs uz šo jautājumu, no manis šajos jautājumos var saņemt tikai radikālas idejas. :pipe: Jo vispār uzskatu, ka monogāmija ir mākslīgi uzspiesta un ieaudzināta, ka cilvēks tak esot "sabiedrisks dzīvnieks" (pēc mācību grāmatām), attiecīgi nedzīvojot kā vienpatņiem arī seksam vajadzētu būt bariņos (OK, pieņemsim, ka relatīvi noslēgtos, bet bariņos) dažādās kombinācijās pēc apstākļiem un iekāres. :pipe: Tad kāda tur monogāmija, kāda krāpšana? :pipe:

Iemīlēšanās pati par sevi nav krāpšana, tās slēpšanu gan varētu uzskatīt par krāpšanu... :pipe: Respektīvi manā uztverē apzināta otra mānīšana varētu tikt uzskatīta par krāpšanu

Labi pateici. Bet man viss ir zem kontroles.

Dresētāj - anakondai ir niķis nožmiegt savus mīluļus. Dresūrai kobras labāk pakļaujoties. ;) Mister Krupi no foršās grāmatas..;).. neprasu par norunāto, bet par iespējamo varbūtību nenorunājot... kāds ir spējīgs vai spējis piedot?

Ko vienojas saukt par krāpšanu, tā ir krāpšana. Ja nevienojas, tad gan grūtāk definēt. :pipe: Jo sekss obligāti nav krāpšana.

Dziļi jāfilozofē,lai apzinātu atbildi šim jautājumam.

Sasveicinaties ar sievieti ir krapsana. Vienmer jaruna un jadara ar sevi. Ta drosi.

Par krāpšanu... Ko mēs, sievietes/vīrieši, uzskatam par krāpšanu? Domas, fantāzijas par citu sievieti/vīrieti? Buča uz vaiga? Skūpsts? Sekss? Iemīlēšanās citā partnerē/-ī? Cik tālu ir mūsu piedošana? Es... fantāzijas pieņemu kā esošas. Katram viņas ir, lai kā to noliegtu. Skūpsts.. skatoties kāds. Draudzīgs, uz vaiga? Un? Draudzens satiekoties arī bučojas uz vaigiem. :) iedzerot reizēm ne tikai uz vaigiem. Vai ne? ;) Sekss.. hmm.. te es aizdomājos.. joprojām domāju... Iemīlēšanās - viennozīmīgi ir krāpšana. Kāds varbūt domā savādāk.. Kādam robežas citas.. Kādam vispār viņu nav... Ja tēma jau runāta, piedodiet, neesmu lasījusi. :roll;