Kas ir jūtas?

VISPAR,KAS IR JUTAS?????

Draate- nu saprat- vnk labas sajuutas, bet taas jau manupraat nav juutas))

jūtas ir tās pašas sajūtas, tikai dažām sajūtām mūsu kultūrā tiek piešķirta lielāka nozīmība nekā citām, t.i. dažas skaitās \"garīgas\" un tiek vērtētas augstāk. Seksa sajūtas reliģijas dogmu ietekmē gadsimtiem ilgi tika uzskatītas par zemiskām, dzīvnieciskām, netīrām utt. :-D

K.Ašmanis. 1920.gads

Jūtu terminoloģija nav vēl pilnīgi nodibinājusies. Par jūsmu jeb jušanu (aktivitāte) sauksim katru dvēseles saviļņojumu, kas pāriet emocijās jeb jūtās. Jūtas stāv ciešā sakarā ar priekšstatiem, jūsmas ar sajūtām, tomēr jūtas nav priekšstati, ne arī jūsmas sajūtas. Ikdienišķā dzīvē mēs tomēr bieži vien šos terminus sajaucam; tas notiek pa lielai daļai tādēļ, ka sajūtām pievienojas, palaikam, jūsmas. [90.lpp.]

90.lpp. K.Ašmanis \"Psīchloģijas pamatjautājumi\", (Cēsis, 1920)

Jūlijs A.Students. 1930.gads

Jūlijs Aleksandrs Students savā darbā \"Psīcholoģija\"[38.lpp.], secina, ka, saskaņā ar tā laika pētījumiem, psiholoģiju mēdz iedalīt domāšanas ( prāta ), jūtu un gribas psiholoģijā. Blakus domāšanai un jūtām griba ir trešais svarīgais apziņas izpaudums. Autors parāda šo trīs apziņas izpausmes veidu saistību.

Ja indivīds uzmanīgi sevi novēro darbībā, tad var secināt, ka tas psihiskais process, ko sauc par domāšanu jeb prāta darbību, atrodas ciešā saistībā ar apkārtējās pasaules darbību. Apkārtējās vides iespaidi kairinātāju veidā pa jutekliskajiem jeb sensitīvajiem nerviem nonāk lielajās smadzenēs, tur pārvēršas psihiskā stāvoklī, kas pakāpeniski izveidojas domāšanā. Taču iespējams arī citāds kairinātāju darbības virziens, kad kairinātājs atrodas smadzeņu centros, ne tikai ķermeņa virspusē. Gribas impulss jeb ierosme dzimst indivīdā pašā un zīmīgākais ir tas, ka griba realizējas kustībās. Jūtas ieņem vidus stāvokli starp abiem iepriekš pieminētajiem procesiem.

Tātad var secināt, ka visas iepriekš minētās apziņas izpausmes - prāts, jūtas un griba atrodas ciešā savstarpējā sakarībā.

J.A. Students J. \"Psīcholoģija.\" (Rīga, 1930).

Jānis Siliņš. 1936.gads.

Jūtas ir pārdzīvojumi, kuros izpaužas patikas vai nepatikas stāvokļi. Tādu patikas vai nepatikas stāvokli var izraisīt kā fizioloģiski kairinātāji un jutekliski tveramas lietas (tveice, dzestrums, ēdiena garža), tā garīgas parādības (māksla, atziņas u.c.). Atkarībā no tā tīksmi un netīksmi mēdz šķirot jutekliskajā un garīgajā.

Jūtu savādību, ka tās spēj saistīties ar dažādiem apziņas stāvokļiem, tiem it kā aužoties cauri un tos iekļaujot kopīgā noskaņojumā, sauc par jūtu universalitāti. Jūtām ir raksturīgs dziļuma mērs. Dziļas jūtas atsedz cilvēka iekšējās dzīves pamatuzbūvi, tās saistās ar vērtībām, kas noteic individuālās dzīves formu.

Jūtu pārdzīvojumiem var būt dažāds spēks (intensitāte), tie var atšķirties ar savu ilgumu. Jūtām var būt dažādi ierosinātāji vai jūtu priekšmeti (melodija, veiksmīgs darbs).

Jūtu dzīvei ir ciešs sakars ar mūsu aktivitātes izpaudumiem. Mūsu aktivitāte uz āru izpaužas dažādās kustībās, kuras mēs izdarām gan apzinīgi, gan neapzinīgi.

Jau no seniem laikiem ir nodibinājies uzskats par jūtu bioloģisko nozīmi. Jūtas, pavadot mūsu miesas un gara norises, ir kā signāli, kas vēstī, vai šie procesi notiek sekmīgi, vai nesekmīgi. Mēs pārdzīvojam nepatiku, ja organismā ir kādi traucējumi, ja mūsu spēka patēriņš ir lielāks nekā ar barību iegūtā enerģija. Tad rodas nogurums, ciešanas.

107.-113.lpp., J.Siliņš \"Psīcholoģija un loģika. Vidusskolām un pašmācībai\" (Rīga, 1936).

Interesanti, ko par šo tēmu raksta speciālisti 2008. gadā?

Par Jūtām

Publicēts: Aprīlis 06, 2006 - 11:37 PM Ievietotājs: Admin

Psiholoģija, attiecības

Erotiska fantāzija, īpaši derīga tiem, kuri jūtas ierobežoti un sapinušies pasaulīgajos apstākļos. Liekot apziņai paplašināties, erotiskā fantāzija patiešām var kļūt par Atbrīves „transportlīdzekli”.

Emocijas. Tās ir ekstāzes, mīlestības, naida u.c. jūtas. Kad emociju dabas apzināšanās ir klātesoša apziņā, izpaužas 9 jūtas.

Deviņas jūtas. No sākotnējajām miera jūtām rodas mīlas, humora, līdzjūtības, niknuma, varonības, godbijīgu baiļu, izbrīna un riebuma jūtas. No tām mīlas, humora, līdzjūtības un izbrīna jūtas dabiski ir pacilājošas un potenciāli atbrīvojošas. Niknuma, varonības un godbijīgu baiļu jūtas spēlē svarīgu lomu tantriskajā evolūcijā, tādēļ, ka tās iziet ārpus nosacītības robežām. Kas attiecas uz riebuma jūtām, tad tās kalpo nevēlamu ietekmju atgrūšanai. Visas šīs jūtas attīstās no kāda sākotnējā rāmuma pamata. Visas tās izpilda psihokosmisku funkciju, vedot uz transcendentālumu.

Emociju izsaukšana. Tās var ievirzīt, izsaucot no iekšējās miera pozīcijas. Dažādas emocijas un jūtas parasti ir saistītas ar indivīda pārdzīvojumiem un psihofiziskajiem procesiem. Cilvēka mūžīgi auglīgā apziņa ir īsts emociju dārzs, kas nogatavina kā saldus, tā arī rūgtus augļus. Ar domas palīdzību apzina, pastiprina emocijas ar nozīmi. Saistītas ar elpošanu un iztēli, emocijas un jūtas ir tas cēlonis, kas slēpjas aiz bezgalīgā dzimšanu un nāvju riņķojuma.

Emocijas ir koncentrētas sirdī. Emocijas ir cilvēka eksistences sastāvdaļa un parasti koncentrējas sirds apvidū. Tās sasniedz visas auguma daļas, rada sajūtu un citos orgānos pozitīvus vai negatīvus nosacījumus.

Jūtas un krāsas. Emocijas dabiski ir saistītas ar krāsām, formām, zemes parādībām, gadalaikiem un planētu kustībām. Piemēram, pastāv krāsu klasifikācija, kas pamatojas uz kosmoloģiju: mīlas jūtas tradicionāli saistās ar zaļu krāsu, humora jūtas – ar baltu, līdzjūtība – ar pelēku, niknums – ar tumši sarkanu, varonības jūtas – ar zeltaini sarkanu, godbijīgas bailes – ar melnu, izbrīns – ar dzeltenu, bet riebums – ar noteikta tipa gaišzilu krāsu. Miera jūtas uzskata par puscaurspīdīgām, starojošām un mirdzošām un tomēr iekrāsotām visos krāsu toņos.

Emociju ievirzīšana. Vizuāli priekšstatot konkrētas jūtas kā krāsas un izmantojot Hatha jogas elpošanas paņēmienus, lai piešķirtu tām stabilitāti, var apzināti ievirzīt un transformēt emocijas. Šajā procesā ārkārtīgi svarīga ir radošā iztēle un pozitīva domu attieksme. Parasti gaisa ieelpošana ir saistīta ar mīlas un izbrīnu jūtām; elpas aizture – ar varonības, godbijīgo baiļu un miera jūtām; izelpa – ar humora, līdzjūtības un riebuma jūtām, bet ātra ieelpa un izelpa – ar niknuma jūtām. Pasaulīgo apstākļu vairumā jūtas ir jauktas: reti tās ir tīras.

2008.gadā, filozofi par šo tēmu, joprojām raksta nesaprotami, jebšu saprotami tikai sev un līdzīgiem \"profesionāļiem\" :-D :-D Psiholoģija vairs nejaucas ar filozofiju un nelieto tādus jēdzienus ka \"gars\". Psiholoģija ir gājusi cauri jaunām teorijām, freidismiem un praktiskiem novirzieniem tipa NLP :-D :-D

sapņu meiten. Izlasīju, tavu komentāru, bet joprojām neatradu skaidrojumu, kas ir jūtas :-D tāda šajā \"psiholoģijas\" rakstā vienkārši nav. Vienīgie secinājumi par jūtām ir tādi, ka jūtas=emocijas, un, ka abas šīs parādības ir viena otras sekas :-D :-D :-D tipa emocijas izraisa jūtas, bet jūtas izraisa emocijas. Tādi, neko nepasakoši raksteļi, joprojām ir poulāri interneta masmedijos :-D :-D :-D

paldiez dievam.....man nav jutu

Tad jau sanāk ka jūtas ir jēdziens kuru lietojam īsti nesaprazdami tā jēgu!

Par sajūtām tā kā būtu saprotami - redze, dzirde, tauste, oža un esot vēl arī citas. Ja jūtas ir sajūtu māsas, tad otra cilvēja sajušana varētu būt jūtas.

sapnu meiten. Tieši tā, kādi 99% nevar dot vārdisku aprakstu, formulējumu, definējumu utt., tam, kas ir jūtas, lai gan katrs ir jutis jūtas un viņam ir jūtu pieredze :-D Reāli jūtas ir reakcija uz iekšējiem vai ārējiem kairinājumiem. Es sajūtas definētu kā objektīvās realitātes iekšējo reprezentāciju, t.i. bet jūtas kā subjektīvās realitātes reprezentāciju. Tas, ka, piemērm, mīlestības jūtas ir subjektīvas, vienkārši nav variantu, tās ir individuālas un rodas uz iedomātu tēlu pamata, kam, protams, ir savs nosacīts ekvivalents objektīvajā realitātē. :)

bļja, samurgoju, tā, ka neviens nesapratīs bez skaidrojošās vārdnīcas :-D :-D :-D

man pietiek ar sajūtām. :roll: