es drikstu izteikties anna,par tavu jautajumu?

Sniker, bet protams. Ko Tu man atļauju prasi

kā ko?deniwa par savu jautājumu man un jurim aizliedza komentet!

nu te ir divi varianti,ir gadijumi kad točna gribās,lai pazūd bez paskaidrojuma,kaut gan ari tad tomer zinkare paliek,nu koroce man jau gribetos tomer zināt.

Paldies!

Anna, Tu jau šodien nebiji uz Nīcgales ielas?

Ar kājām nē.Ar auto es tur bieži vizinos.

Skc

Labvakar!ēģinam kaut ko labot Šeit tēma par šķiršanos. Varu izstāstīt savu pieredzi, īsi. Mēs bijām kopā piecus gadus, kopīgs bērns, kad šķīrāmies viņam bija gadiņš. Satiku citu brūti(kopš tās reizes kopā, nu jau 10 gadi,nākošgad pavasarī). Pēc apmēram nedēļas pateicu ka viss zaj..., šķiramies, man ir cita! Protams, histērija, mēģinam kaut ko labot, es nepiekritu. Pagāja laiks, sāka mūsu attiecības uzlaboties(kopā neesot), Tagad varam kafiju kopā iedzert parunāt, viņai pat ļoti labas attiecības ar to kura mani viņai atņēma(pats aizgāju). Strīdēties nav jēgas, zaudētājs tikai ir bērns. Es pat viņai finansiāli palīdzēju, kaut arī bijām izšķīrušies.

Vilibald, paldies par atklātību

Dzīves patiesība. Ja nesanāk, tad nesanāk, ejam tālāk.

Ar tā esmu darījis, jo sievietes kurvīšus nemāk uzņemt adekvāti. Vienkārši nemāk. Ir pāris reizes mēģināts un nu nav tas labākais variants. Vispār nezinu labu variantu kā pasūtīt dūdu...

Ja godīgi, tad es ar laikam klusējot pazustu.Es tā domāju, man nebūtu drosmes acīs pateikt- viss.

vajag izdomāt pasakas, ka dzirdēji par laišanu pa kreisi. Safantazē un tēlo, ka obidelsja, ka neesi gatavs ar tādu sievieti kopā būt, kura laiž pa kreisi.

tas tā, lai paliek-na vsjakie požarnije, ja nu izdomā kādreiz atkal iemērkt.

Es gan pateikšu, kāda ir tā dzīves patiesība - katra šķiršanās ir kkā jauna sākums. Nevajag mīzt no pārmaiņām un arī krist galējībās, jo probl būs visur un vienm. Vnk vajag ieklausīties sevī un savā sirdī. Līdz šodienai mans ..impis ir mana sirds un tikko tas vairs nestāv un netrako kādas virzienā, tā skaidrs, ka pienācis laiks šķirties. Lai cik mēs būtu civilizēti un advancēti, mūsos dzīvo un valda primāts un attiecību noteicošais faktors ir tieši pamatinstinkta dzenulis. Nevienas attiecības nestāv uz vietas un it visam ir next level, taču visa pamatā ir fiziskais trakums. Nez kā citiem, bet man jebkuras attiecības zaudē jēgu, ja iztrūkst jumtu raujošs sekss un mežonīga VIŅAS iekāre. Bez šitā tās nav attiecības, bet gan kkāda muļľāšanās, kas beigu beigās var iznīcināt abus.

Un cik var skriet ar stāvošu daiktu pakaļ jauniem brunčiem?

Tās jaunās un paralēlās tāpat nāks un ies, bet vienai jābūt kur uguns nenoplok.

fui