paturpināsim.... www.youtube.com/watch?v=et281UHNoOU

Aleksi, vot, nenovirzies no teemas arii tagad..

Afro, NeTirs, ja! Cilvēki ir dažādi un nevar visus mest pār vienu kārti.. Tā ir vienkārši atsevišķiem cilvēkiem "mīlestība" pret cilvēkiem vispār, var teikt arī altruisms... un viņš cita dēļ ir gatavs darīt vairāk, kā sevis

Afro, a kāda bija tēma? blush: Jā, labrīt!

Neticu, Aleksi. Vot izdraazjiet mani, bet neticu tas, ka kaadaa mirklii, situaacijaa Tu padomaa par otru cilveeku vai ziedojies, vai labu dari, paliidzi utml., taa veel nav miilestiiba! Tik un taa visas norises 99, ..% ir veerstas un pakaartojas dziivee uz sevi.

Aleksi, faak, toc Tu pietureesies pie teemas? A man srochna vajag

Vot, izdrāzīsim!

Paldies, Denish!

Vai tiešām ļaudis, kuri glābj citus vienmēr vadās no nesavtīgām rūpēm par citiem? Vai arī viņus vienmēr mudina tā rīkoties tīri personīgas interese, kā piemēram distresa samazināšana vai atbrīvošanās no vainas apziņas? Atlīdzība, kura motivē palīdzības sniegšanu var būt iekšēja un ārēja. Mēs dodam, lai iegūtu. Mēs vairāk par visu sliecamies palīdzēt tiem, kuri ir mums simpātiski, kuru simpātijas cenšamies iekarot mēs. Ieguvums no palīdzības sniegšanas var būt iekšēja pašatlīdzība. Ja līdzās kāds ir satraukts, mēs kā likums atbildam ar empātiju. Mēs varam mazināt savu distresu, palīdzot. Altruistiska rīcība arī stiprina mūsu pašcieņu. Ir izdalīti seši iemesli kādēļ cilvēki sniedz palīdzību: 1. Zināšanas: vēlme labāk iepazīt cilvēkus, vai kaut ko apgūt. 2. Karjera: paplašināt darba iegūšanas perspektīvas, pateicoties iegūtajai pieredzei un sakariem. 3. Sociālā pielāgošanās: kļūt par kādas grupas locekli un panākt atzinību. 4. Sava «es» aizsardzība: vainas apziņas mazināšana vai atbrīvošanās no personīgajām problēmām. 5. Cieņas pastiprināšana: nostiprināt savu pašcieņu un ticību saviem spēkiem. 6. Vērtību izteikšana: rīcība, kura atbilst vispārcilvēciskajām vērtībām un rūpēm par citiem. Tā kā vienīgi vērtību izteikšanas funkcija izskaidro pašaizliedzīgu altruismu, tamlīdzīga «ieguvumu» un «izdevumu» analīze var likties aizvainojoša. Šīs teorijas labā tomēr var izteikt sekojošus argumentus: vai tad ne pateicoties cilvēcībai mēs gūstam gandarījumu no palīdzības sniegšanas citiem; tieši pateicoties tai mūsu uzvedība lielākā mērā ir «prosociāla» nevis «antisociāla»; vai tad ne tādēļ mēs gūstam gandarījumu dāvinot mīlestību? Būtu daudz sliktāk, ja mēs gūtu gandarījumu kalpojot tikai saviem egoistiskajiem mērķiem. (c) Dmitrijs Dudņikovs

Gliemi, cik Tu tomeer visdziljaakajaa buutiibaa saprotoss esi

Izdrāst te visas vajag,i forumā būs klusums Kādu brīdi

Sarkanā, tas ir tas pats, ko reiz te viens krabis rakstīja. Tipa viņš ntajām sūtījis vipu, jo viņam nav žēl, bet tomēr sūdīgi, ka seksu nedod. Kaut kā tā. Afro, mans loceklis vienmēr ir piebriedis, kad runa ir par Tevi.

Biezaak mees paliidzam, vai pareizaak sakot, taa buutu jaabuut! , jo taa ir sabiedriibas norma.. dziivot peec vispaarcilveeciskajaam veertiibaam un tajaas arii tiek ietvertas ruupes par citiem.

Kā man riebjas liekuļi, kuri mani kaunina, kad es kādu par lohu saucu. Saka man, ka tie lohi ir forši utt. Riebjas cilvēki, kuriem visi ir forši, jauki, gudri.

Nu voooo, Septembri, es gaidu tooo briidi, kad mani izTraasiis blush: Labi vairs, ka ilgi nau, nau, nau jaagaida varees pati lekt virsuu.. nevis gaidiit, kad izTraasiis

Gliemi, taa.... vareeji jau to skalji neteikt es sakautreejos

Afro, tad vispār jāsāk ir ar to, kas ir mīlestība, ko katram cilvēkam nozīmē šis vārds... Un nav visas 99,..% darbības visiem vērstas tikai uz sevi. Jā, varbūt cilvēks dzīvo darot konkrētā brīdī to, kas viņam ir vajadzīgs, kā ērtāk, kā gribās (vajag paēst, vajag gulēt, gribās saldējumu, gribās pišu), bet tā viņš dzīvo. Viņš plūst pa dzīvi tā, kā viņam sanāk, kā var, kā ir ērti. Bet tas bieži vien nav apzināts, pakārtots un mērķtiecīgs process un tāpēc, ka viņš sevi mīl. Tās ir viņa vajadzības, ērtības, nepieciešamība, spējas kaut ko veikt un izdarīt. Tas, ka tas viss ir pakārtots uz sevi, nenozīmē sevi mīlēt, bet nepieciešamība nodrošināt savu eksistenci, dzīvot, izdzīvot, radīt sev prieku, labsajūtu utt.

Nekautrējies. Sēdi virsū!

Man arī kāds varētu vipu uzsaukt un es par to nedotu... Kaut gan... man jau uzsauca - atkal tik nesaka neviens, kurš... dot arī neprasa... altruists... bet principā - pilnas baznīcas ar altruistiem, kas savu tēlu spodrina... gadus atpakaļ vesels bars altruistu (Repše, Dombrovskis, Āboltiņa u.c.) pirms vēlēšanām arī baznīcu apmeklēja... tak patiesi cilvēki... nekad neviens nezin, kāpēc kāds palīdz... tāpēc labāk ir palīdzēt citiem, nevis saņemt palīdzību... Ja personīgi... es uzskatu, ka tas ir mans pienākums... ja dzīve man ir devusi vairāk, tad man ir jādalās ar tiem, kam pietrūkst... Jā, es tādā veidā nekad pie miljona netikšu, bet es sev būšu izpildījusi 5. un 6. punktu... Čistākais egoisms... Lai gan, es par to nekad nedomāju...

Aleksi, Tu visu pateici to pashu, ko es izteicu.. tikai es to pateicu citiem un tieshaakiem vaardiem. Un es rakstiiju bez sevis attaisnoshanas vajadziibas, sen jau nedz es attaisnojos, nedz lieku citiem to dariit (un riebjas attaisnojumi kaadaam darbiibaam vai bezdarbiibaam, taapeec par to vispaar nerakstu un nediskuteeju)... apzinaati, neapzinaati.. tas viss ir tipiska nolekshana no atbildiibas un sava ego maskeeshana. Jaa, cilveekmiilestiiba... ruupeeties, pa reizei ieklausiities otraa, dariit otram labu, teikt labu, paliidzeet otram, uzmundrinaat, buut kopaa... to pieprasa cilveekmiilestiiba. Bet tas viss ieprieks mineetais nerada paarspeeku paar to faktu, ka sevi miilam visvairaak.