Kādas sajūtas pēc šķiršnās

Nu i laiki, ja vecāki iejaucās. Tā vien šķiet, ka vecākiem ir velme nodzīvot vēlreiz dzīvi savu bērnu vietā! :whipping:

Nesēdi mājā... ej cilvēkos... galu galā Tev ir draugi arī.

Nez.. esmu vienreiz dzīvē tā konkrēti pārdzīvojusi šķiršanos... 2ned needu, dzēru... un pīpēju nonstopā.. kad Jutu, ka vairs nevaru pat uz veikalu aiziet, ģību nost... nāca sajēga - Ka neviens vīrietis nav manas veselības vērts !!! Un noskaņoju sevi tikai uz labu... :)

Bezizeja,- nepeliec smieklīgs, sapurinies, saņemies un uz priekšu!

pa pusgadu aizmirsīsi, tas ir tas dziedējošais periods. Labs mierinājums, vai ne?

Tāpēc jau es tev saku - nesēdi mājās!!! Un īstenībā žēlīgi līdzjūtības vārdi tev toč nelīdzēs. Drīzāk tevi vajadzētu nolamāt, sapurināt un izsviest uz ielas, lai sāc kko darīt ;)
Saki - 3 dienas jau, ja? Nu, tak pietiks manuprāt. Tagad paņem un ieslēdz telefonu. Tūlīt pat! :whipping:

sēdi mājā,un tā ir tukša,neviena nava,un tikai viens tu.Ne bērnu balsis,kuras bija ierasts dzirdēt,ne kā,tikai tukšums.

:) Cik ilgi...... Uz to jautājumu atbildes nav.
Bet vienīgais, ko tev vajadzētu ņemt vērā - dēļ sievietes dzīve neapstājas. Un pamest tāpēc darbu ir pēdējā muļķība!!! To sievieti tu ar laiku aizmirsīsi, bet visu šo laiku tev ēst tāpat vajadzēs. Tā kā.... neesi auns, ieslēdz vismaz vienu galveno telefonu un sāc kko darīt. Nebūs arī jādomā tad visu laiku par šito visu. Saproti, sēžot un vaidot nekas nemainīsies. Sievietes pie čīkstuļiem neatgriežas. Nekad!

domaju,ka nez tas butu:)

Bet cik ilgi tas tas tukšums ,sēžū un neveinu nevelos redzēt,nekad nebiju domājis,ka var būt vājš,bet nu jau trešo dienu tā jūtos.

No vienas puses smaga, smaga tēma... jebkas, kas izbeidzas ir vairāk vai mazāk sāpīgs, jo izjūk ierastā dienas kārtība, pirmkārt. Otrkārt, ja vēl tomēr ir bijušas kkādas jūtas - vēl smagāk.
Tomēr vajag paturēt prātā - neviens vecis/sievišķis nav manu/tavu pārdzīvojumu vērts! Jā, ir grūti, bet visu dziedē laiks.... ne alkohols, ne jauns partneris, ne gadījuma sakari, ne omes zupiņas, bet tikai laiks.

iejaucās vecāki..... nu, tas tā vispārināti izskatās pēc klasiska gadījuma. Un nepiekrītu, ka cilvēks tāpēc vērtējams kā bezmugurkaulnieks. Sievu/vīru mēs izvēlamies paši, bet vecākus nē un tie mums ir uz visu mūžu. Un katram taču zināmi n-tie gadījumi, kad vecākiem IR liela noteikšana šādos gadījumos.

izklausās, ka puika ir bez \"mugurkaula\" vai arī ir runa par nepilngadīgajiem, ja reiz vecāki ko ir spējīgi ietekmēt....

Tad jau Tu esi jauns un visa dzīve ir priekšā..

Nav patīkami un ir dalītas jūtas pie šķiršanās.. vienalga kurai pusei.. tā kura pamet vai tā kura tiek pamesta.. katrai ir savas nepatīkamo sajūtu buķete...

Arī man nesen nācās pielikt treknu puktu attiecībā.. nav normāli pakļauties cilvēkam un katru mīļu brīdi piedomāt ko saki vai dari... ai.... kas bija - bija... katrā ziņā zinu to, ka nebija vērts pirms vairākiem gadiem atjaunot tās attiecības, jo tas tikai bija īslaicīgs mirklis kad bija skaisti, bet cilvēks šā vai tā ķērās pie vecajiem niķiem.... retais ir tiešām spējīgs mainīties un līdzarto, ja.... kārtīgi viss ir jāpārdomā.. kautvai ar to pašu plusu un mīnusu uzskaitīšanu.. metode ir tiešām kolosāla un iedarbīga :roll:

Bezizeja ,- pamodies!?

Bet saprotiest,sajā gadījumā velamis būt kopā,bet iejaucās abu vecāki,kuri............

Vienkārši jūtos debīli,tas ir maigi teikt.

ja Brīvais ir super

... jebkurā gadījumā sajūtas šķiroties ir draņķīgas! Tu it kā izej cauri veselai sajūtu buķetei - no pārdzīvojumiem līdz brīvam lidojumam!!! BRĪVAIS lidojums ir kolosāls!!!

Pievienojos tiem, kas teica, ka plusu tomēr vairāk! :wink: :lol:

Akive,protams,katram savs iemesls.... un ne mūsu vara lemt kurš vairāk vainigs... Runa jau par to kā jūtas tobrid.....

Cava,smags jautājums... To tik pats var izlemt......

parasti jau katram no puseem ir sava taisniiba???