tikai tādas pādomas...

Ja tikai liekas,ka esi atradis īsto,tad joprojam meklē. Bet ja esi pārliecināts,ka atradi īsto ,tad ko vēl meklēt!

Jurka... Diemžēl liekvārdība piemīt lielākajai daļai sieviešu :D

pamēģini šito pašu vienā teikumā

Kāpēc ir tā, mirkļos, kad šķiet, ka esi ieguvis, tajā pašā smadzeņu garozas daļā, kur rodas padumjās dumgojamās dziesmiņas, saproti, ka meklējumi nekad nebeidzas? Izdzīvošanas instinkts? Laikam aukstasinīgs aprēķins un pilnīga liekulība,iespējams paša neapjausta, atļauj paturēt iespēju, ja reiz kādreiz būs no šupolēm, kas uzlidina tuvāk debesīm, jāizkāpj vai arī tu vienkārši būsi izaudzis, tad būs kur ir iet? Attiecīgi, tikai naivākā un, acīmredzot, arī izdzīvošanai nesagatavotākā tautiešu daļa ir tā, kas nemeklē un paliek pie šūpolēm kā vientiesīši... Reizēm gadās, ka rotaļu laukumu neslēdz un pie šupolēm stāvēt drīkst visu laiku... Bet, ja rotaļu laukumu slēdz, tad vientiesītis paliek aiz rotaļu laukuma raudādams, jo nezina, ko nu lai dara... Un tad, iespējams, liktens vada viņu... Iespējams, kāds paklīdenīti savāc... Iespejams, paklīdenītis ierauga kādu vanšu tiltu un izdomā tajā uzrāpties, jo tad būs tuvāk debesīm, kas atmiņā zīmējas pozitīvā gaismā... Nez vai tas attiecas arī uz mirkli, kad liekas, ka esi atradis savu ĪSTO? Vai tu joprojām meklē? Vai tomēr nemeklē?