Autors | Komentāri: 106 |
---|---|
|
Es esmu sevi aizslēgusi,Lai zagļi manī neiebrūk,Lai miers, ko ilgi krāju klusāmKā pieneņpūkas nepajūk,Lai gaismu, līdzsvaru un gribuNo manis slepus neizvāc.Lai atkal manu mīlestībuPa vējam neizkaisa kāds.Ciet visas durvis, visi logiUn atslēga guļ Daugavā,Un pārāk īsa Tava roka,Lai dzelmei cauri tiktu tā!
2008-05-16 18:18:42
|
|
Ā.Elksne ...zinu,zinu ..
2008-05-16 18:19:27
|
|
Krist un celties,Sadegt līdz pat pelniem.Kur tad dzīves spēkus smelties?Vai jel izlīgt man ar velniem???Tie kāri smaida jau uz manu pusi,Izdevīgu līgumu man sola.Novākt skumjas klusi, klusi,Iekārtot egoisma skolā...Es vēl meklējumos klīstu.Vēlos savu vietu atrast.Reizēm pasauli mīlu, reizēm nīstu.Nevaru ne jūs, kur vēl sevi saprast..
2008-05-16 18:19:42
|
|
Viva - malaciite
2008-05-16 18:19:58
|
|
nac nu iesim pari paradizes vartiem ...uz elli, kur velni dejo saulrieta pieskarienos. un necuksti vardus, kuri ir velti skiesti. nesaki, ka mili, jo patiesibas taja ir maz! ka vienmer... varbut ir naivi cerets, ka mili... varbut mazliet gribas milestibas? varbut tuksums parak izplesas???
2008-05-16 18:23:31
|
|
Nu tā sirds jau tāda muļķe ira.Tai patīk pie citiem ciemos iet.Tā mūsu cilvēcības svira,Kas ļauj mums priekos, bēdās diegt!Viens uzņem labi, cienā to.Atzīstos, arī manējā apkārt vazājās.Cits atkal pārprot to.Un tad sirds nesapratnē lamājās...Tai maza bērna loģika.Tai gudri skaidrojumi neder.Nu kāpēc tas tā notika?Bet šī vēl muļķe cer...
2008-05-16 18:29:45
|
|
Es esmu kā dzērveKas dūksnājā meklē mājas. Es esmu kā dzērvene- dzīvības krāsaTā, kas purvā sārta vīdEs esmu kā mākoņu kāsis, Kas pamales mezglā mūžību sien. Es esmu kā rudmate lapsaTā, kas viltīga vēl arvienEs esmu kā lapsene- sāpēm, kas māsaTā, kas spēj saldi ābolā dzelt Es esmu kā rasas piliens tavās rokāsTik nemanāma, bet droša, ka rītEs spēšu atkal ko jaunu tevī saskatīt. Es esmu rudenim māsa......
2008-05-16 18:31:39
|
|
Katrs kādu brīdi kaut ko gaida:domu, sajūtu, notikumu...cilvēku visbeidzotBet dzīve tikai pretim liderīgi smaida,Nejaušību noliedzot!Liktens mani arī aizdomīgi vēro...Tam emocijas matemātiski nekorektas šķiet.Fatalitāte man apsēdusies blakus sēro...Bet tik un tā - nu netaisos par to es asras liet
2008-05-16 18:37:53
|
|
Viņš arlekīns, nezīmētām asarām pār vaigiem,Viņa plaukstas neprot vairs glāstīt-Pārāk daudz tur cirstas rētas.Acu dobumos ogļu izdedži,Viņš dedzis, nu akls pret pasaules sāpēm.Muguru liecis soģis un tirāns bargākais-Viņš pats.Viņš nekad vairs nemācēs smieties, nespēs raudāt asarām.Tikai iekšēji degs, degs nežēlīgi sāpīgi.Viņa bijusi prima-balerīna,Sirds ir žāvēta aprikoze tirgus grozā-Ņem par baltu velti itin tik pat kā.Saliektas puantes, lauzta dvēseles potīte,noplucis rozā tills un mežģīnes.
2008-05-16 18:38:58
|
|
iisaaki gan paliek Kursh tad padodaas,kuram tas kraajums taads pashvakaaks ?
2008-05-16 18:46:54
|
|
Tevis mestais vārdsSāpīgi trāpa - Kā kastanis ar visu čaulu. Tevis mestais vārds Trāpa spalgi, līdz kaulam. Adatas mazas un zaļas Katrā sirdspukstā šaujas. Vēsā prāta piedošanaAr jūtu niknumu kaujas. Mani, Tukšu un bālu, Apspīd mēness dilušais vaigs. Banāli. Mūžīgais Dakteris LAIKS.
2008-05-16 18:49:50
|
|
Kamēr pazudīs skaņasKamēr pienāks naktsSmēķēt neskaroties rokuUn visas domas par dzīvi- promAr aizvērtām acīm pret debesīmLaikam ardievas mājotKamēr vien nebeigsies vētraEs smēķēsu kopā ar teviMēģinot dzīves garšuUn domas aizsūtot promEs maigi pieskaršos lūpāmEs smēķēšu nakti visu.
2008-05-16 18:51:54
|
|
If i get you in the loop when I make a point to be straight with you thenIn lieu of the innuendo in the end know my intent thoughI brazillian wax poetic so hypotheticallyI don\'t wanna beat around the bushFoxtrot Unifrom Charlie KiloFoxtrot Uniform Charlie Kilo
2008-05-16 18:52:46
|
|
Velns lai parauj!No rīta līdz vakaram.Tie, kas kaislīgi tiecasTiek paķerti uz muļķi.Tas par tiem, kas strādā nepiekusušiUn rūpīgi pieslīpē laika ritmu.Tiec cauri ar godu –Velns lai parauj!
2008-05-16 18:53:27
|
|
2008-05-16 18:55:00
|
|
es Tev, Tu manbez noilguma, bez sāpēm, bez vārdiemdivas pasaules vienāvienā izplatījumā, vienā mirklīmūžībai cauri skrienvēl un vēl un vēl bez ievada un nobeiguma,bez noteikumiem, robežām un šķēršļiemSkat! Tava zvaigzne krīt man rokās!Es noturēšu to un debesīs uznesīšu,Lai spīd,kad saule rietes Tev, Tu man bez ikdienas steigas un rūpēm,bez aizspriedumiembez liktens nolemtības un karmas,bez lētticīgiem māņiemuz spārniem neredzamiemzvaigzne noskūpstīta atgriežas debesīs...
2008-05-16 18:56:47
|
|
Manas lūpas, Tavas lūpas -vidū dzimtās jūras sālsVakarkrēslā, siltās smiltīs,viss tik nevajdzīgs un tāls!Manas acis, Tavas acis -vēlēšanās tajās gailPadoties un visu piedot!Tikai šķirties tām ir bail!Manas krūtis, Tavas krūtis -vidū tikai viena sirds!Taču viņa mīl par divāmun par sauli spožāk mirdz!Manas rokas, Tavas rokas -vidū glāsts kā saules stars!Zvaigznes nokritīs no debess,kad tas Tavus gurnus skars!Mani gurni, Tavi gurni -vidū kaisles uguns kvēl!Sadegt viņas karstā svelmēabiem mums nemaz nav žēl!
2008-05-16 18:58:41
|
|
O, Joņu citeejam!
2008-05-16 18:58:58
|
|
ikkatru brīdivienalga, kur būtu -vai dubļainā rudens rītātramvajā smacīgi aukstākur logi ar nopūtām klātivai dzidrā vasaras svelmēspānijas sarkanā saulē, zelta smiltīs un dzerot daikirivai naktī zem mēness ēnasmeža siltajā tumsā, vienalga! -kaut kroga smagajā burzmāikkatru brīdi es lūdzu pie sevispiedod, ka pārāk retisaku, ka mīlu tevi
2008-05-16 18:59:16
|
|
2008-05-16 18:59:57
|
Lastest comments in topics |
---|