sāncensis....

elementāri ar fizisku spēku, kā senos laikos uzvarētājs drāž karalieni :twisted:

:spert: :spert: :spert: :spert: :spert: :spert: ŠITĀ............................ :pipe:

Šodien šķirstot interneta pierastās lapas, uzdūros vienam interesantam rakstam, kur tika izklāstīti paņēmieni, kā sievietei cīnīties ar savu sāncensi. Nevarētu teikt, ka mani ieinteresēji tieši šie padomi, jo daudzi, manuprāt, bija autores prāta lidojuma fantāzija, kur ar efektivitāti būtu maz kā kopēja, tomēr neliegšos, ka par dažiem es tomēr aizdomājos, tā sakot, ieprogramēju prāta...A, ja nu noder? :)
Tomēr tā nopietni es aizdomājos pilnīgi par citu.

Lūk, priekš sievietēm ir sniegti padomi, kā cīnīties par savu vīrieti, kā to noturēt pie sevis, kā neļaut to atsist citai utt., bet vai vīriešiem pastāv kaut viens vienīgais padoms, kā šādās situācijās rīkoties, un vai vīrieši vispār mēdz šādās situācijās ko darīt, jeb vienīgais, ko viņi spēj ir vienaldzīgi noplātīt ar rokām un izdvest līdzīgu skaņu kā - Ka nē, tad nē...-
Vispār atkal radās sajūta, ka sievietes ir tās iekarotājas, tās mednieces, tās aplidotājas, tas attiecību, prāta un ideju ģenerators, bet vīrietis ir labākajā gadījumā izmēģinājuma trusītis, bet sliktākajā- stafetes kociņš :)
Tad kā tur īsti ir....Vai vīrieši mēdz mūsdienās cīnīties ar sāncenšiem un ja mēdz, tad kā? :roll: