Virtuālās razborkas.. :)

tikai...Man laikam vienkārši nepaveicās- uzķeros uz naiva provinciāla vīrieša....Kaut kā sākumā likās, ka viņš saprot to savstarpējo spēli, bet kā izrādās, spēlējos tikai es...hmmmmm....
Un kā tagad ES cilvēks lai izprotu, vai tas tur, tai pus monitora, to spēli uztver vai domā, ka tas viss ir pilnīgi nopietni?

pieredze nāk ar laiku. katram sava mācība. laikam romantiķis vai tml. ja pareizi paskaidrosi vienu reizi un uz visiem laikiem, tad sapratīs. a ja nē, tad nekas izņēmot ignoranci, nelīdzēs.
:?

tās ir viņa subjektīvās sajūtas, un es nedomāju, ka tev būtu jājūtas vainīgai. turklāt, tu jau noteikti esi pietiekami gudra, lai puisim tā korekti dotu mājienu, ka viņam nav taisnība.
ja neesat tikušies reālā, tad vispār nevajadzētu būt pretenzijām

Buusi nabagam pilnas ausis piepuutusi :lol: :lol: :lol: Domaaju reti shitaadas trakas piekjershanaas netaa notiek....Vismaz sapraatiigiem cilveekiem :)

Bet no otras puses liekas, ka viņš vienkārši ir interneta vides nepieredzējis un naivs.

double..Ja jau būtu precējies, man vismaz būtu kādi spēcīgi argumenti ar ko sevi tīru un baltu pataisīt, bet te kaut kā jūtos mazliet vainīga, laikam kaut kur pāršāvu pāri strīpai, ja jau cilvēks sāk just kaut kādas tiesības uz mani...

zināma situācija. pirms kādiem 3 gadiem gadījies tāds eksemplārs. tomēr beigu beigās nācas man vnk ignorēt. lai cik vien labs nebūtu, kadreiz tas sāk krist uz nerviem. it īpaši, ja pats ir precējies :?

Šodien, palasot jau esošās diskusijas, sapratu, ka mani arī vajā viena diezgan nopietna problēma, teiksim precīzāk, uz šo brīdi tā vēl nav problēma, bet sava veida traucēklis vai neērtība manai 100% labsajūtai.

It kā viens gudrs vecis ir teicis, ka mums jāatbild par tiem, ko pieradinam, bet vai šo tēzi varētu attiecināt arī uz virtuālo vidi?

Cik tālu var iet ar savu koķetēšanu un sarunām ar otru, lai skaidri zinātu, ka tu viņam ar to nenodari pāri?

Droši vien es arī par to nemaz nebūtu aizdomājusies, ja pēdējo nedēļu neizjustu patiesu presingu no viena virtuāla vīrieša, kurš ir sācis man veidot pamatīgas greizirdības scēnas kādā portālā. Atliek man tikai parunāt publiski forumā vai pieredzes apmaiņā ar vīrieškārtas pārstāvjiem, kā vēlāk par to nākas maksāt ar pusstundu vai stundu no savas dzīves- skaidrošanās scēnu rituālā.
Nekas un nekad šim cilvēkam nav bijis solīts, bet nez kāpēc tiek pausts uzskats,ka, ja esmu ar viņu runājusi, bijusi atklāta, mīļa, saprotoša, ieinteresēta un vēl nez kāda, tad es tāda nevaru būt ar visiem citiem.
Īsāk sakot- pielaulāta.

Protmas, vienkāršākais variants būtu pasūtīt ellē ratā, bet kaut kā nevaru vai negribu, jo cilvēks pēc būtības ir labs, pat kaut kur bērnišķīgi naivs.

Kā atrast to optimālo robežu, starp sievišķīgo tieksmi koķetēt un patiesi nopietnas attieksmes paušanu?