Afrodīt .....tad lūk aiz ausīm bērnu raustīt........tas ir gļēvais veids un respekta nekāda , drīzāk nicināms .

a varbut tie kas berniba nav perti, pieglausti,omuligi pec tam paliek par tiem izvirtuļiem kuri spelejas ar patagam, uzpurniem, vergiem, sodiem un tt....jo redz kadreiz nav dabujuši kartigi ar siksnu pa dirsu ...a tie kas dabuja ,nemaz nevelas velreiz .......

Nu redz... mani vecāki mani audzināja tā, ka sākotnēji ieaudzināja, ka patronas nedrīkst spridzināt uz dzelzceļa, līdz ar to arī pēriens kā tāds izpalika

Tu domā, ka man pietika ar to, ka pateica: nav labi tā darīt??\\ Sūdu- darīju tāpat., kamēr nenorāvos pa dirsu tātad reizēm (reti protams) nav citas izejas

Kaut kā šodien padomāju par šo tēmu un sapratu, ka ir daži tik fantastiski indivīdi, kuri spēj stundām ilgi morāli izvarot, pazemot un likt justies kā pēdējam mēslam, ka labāk tad izvēlētos sišanu, nekā morālu izvarošanu, tā bieži vien krietni sāpīgāka, ja vēl nemaz nejūtos pelnījusi Tā arī saku - labāk nosit mani, nekā dari pāri tādā vai šitādā veidā - īsākas mocības. Afroditta, čau, mīļā laba diena arī visiem pārējiem

MS.. nu ja.. pa gabalu jau ož, ka smags gadījums

ne jau es, kā kas, tā uzreiz ar siksnu pirms tam ir 101 brīdinājums, ka nebūs labi, ja turpinās

Afrodīt .....labs jautājums ....jo mēs tiešām ar mazuli izrunājām, par ko mēs abi, jā abi to saņēmām .......pelnīti, un atvainošanās vērts tas bija ....gan ziedam, kaķim .....omītei, un tam, ka mēs vsp. esam nejauki un to, ka mēs lienam uz ledus, un to ..........ka mācīts ir daudz, bet nenevēlamies saprast .

Afrodittas paaraudzinaashanas metode- apseedinaat un stundaam ilgi kalt galvaa pareizas uzvediibas normas...nu taa kameer sausa mute un veemiens jau naak!

Bērnu pēršana, dažreiz jau pa pakaļu vajag, bet nu vairāk kā ar roku pāris reizes nepieļautu Man uzskats ir tāds, ka pie jebkuriem nedarbiem, pirmkārt, ir vainīgi paši vecāki. Turklāt, ja visi pieaugušie rīkotos bērnu pieskatīšanas laikā (nav runa tik par vecākiem; kaut arī pati neesmu māte, tomēr pieskatu sīkos gana bieži) kā ir pareizi jārīkojas, domāju būtu simtkārt mazāk iemeslu bērniem ko aizrādīt. Ir viena liela pamatlieta, kas man iemācīta - bērnu līdz skolas vecumam jāpieskata tā, lai viņam nebūtu iespējas atrasties tālāk par pāris metriem no pieaugušā, tur arī viss sāls. Ja tā patiešām notiktu, tos pāris metrus jebkurš pieaugušais pieveic gana ātri, lai milzīgas blēņas izpaliktu.

Patiesībā redzu kā man māsica mokās ar savu sīko. Vot tas tik ir sīcis! Viņam runā vai nerunā, stāsti nestāsti tāpat jēgas nav. Sāka iet skolā un pirmajā nedēļā klasesbiedram uzsita aci tā, ka vecākus izsauca uz skolu un pateice vēl viens incidents un bērnu var ņemt laukā. / privāta skola citā valstī/ Tā kā visi esam dabūjuši kādreiz pa biksēm un arī dabūn pa biksēm, ja tomēr vairs nekas nelīdz. Bet biedēšana ar dakteri arī nav produktīva, jo mazais cilvēks tak nav nekāds muļķis! Mērot katram pēc sava nebūt nav tā, ka tas ir vienīgais variants. Ne vienas, ne otras galējības nav labas. ;)

tak vari kalt stundām, sēž un ņirdz par to kamēr nesāc meklēt siksnu un tad pēkšņi viss uzreiz pielec

neviens savu bernu nesitis tapat vien , un katrs pardzivo ja kadreiz sanak sarat un padžopniku iedot dusmas pariet, un paliek žel ...a ko darit ja galigi neklausa.

cik es ieveroju, tos kurus berniba savu reizi ar siksnu nopera par normaliem cilvekiem izauga, a tie kuriem tikai pakaļu bučoja un glaudija, ir daudzi nolaidušies,memļaki un neveiksminieki (c) nepiekrītu tas, ka nezilina ar siksnu vai žagaru pakaļu, nenozīmē, ka to bučo... un tur tā atšķirība.

Afro,un vēl...lai cik dīvaini,bet niķus stiķus...atvase atļaujas sabiedrībā,mājās ne...tā pārbaudot pieaugušā pacietību..un atzīšos,esmu arī sabiedrībā.....nesavaldīga bijusi.....jo...vienkārši nav bijis laika ilgi skaidrot rīcību,vai arī pirmā,visvieglāk pieņemamā atbildes reakcija ir spontānas dusmas...balss pacelšana. Un,malacis,trāpīji man uz varžacs.

Gardēde, nebija speciāli... tikai tā.. vāvuļojums par to pašu no sērijas \"ja vienreiz paceļ roku, pacels arī turpmāk\" un gan attiecībā pret pieaugušu cilvēku (vienalga - sieviete vai vīrietis) , gan bērnu... vienā dienā attopies, ka sišana ir norma un nemaz savādāk neprot risināt situācijas tikai pieaudzis cilvēks var pagriezt muguru un aiziet, bērns to nevar izdarīt...

Neatminos, ka būtu pērta, arī sīko brāli neviens nepēra Kaut kādi žagari gan stāvēja iesprausti gadiem pie durvju stenderes, bet nevienu reizi natminu, ka tos kāds būtu izmantojis. Pieļauju, ka baigās blēņas arī nedarījām. Vismaz es nevienas tādas neatceros. Bijām laikam pārāk aizņemti ar strādāšanu, lai domātu , ko sadarīt sliktu un neatļautu No kādu 4 vai 5 gadu vecuma bija jau visādi darbiņi darāmi, tā ka nebija laika ar citu ko nodarboties. Man šķiet, ja bērnam visu laiku ir ar ko nodarboties prātīgu, mazāk domas uz nedarbiem. diezgan dzīvojoties kopā ar 2 ļoti atšķirīgiem bērniem un šos abus pieskatot, esmu atskatījusies, kā vienam, kurš jau pirmskolas vecumā nekad nekas nav likts darīt, pat aiz sevis nekad nav jāsavāc, jo čaklā mamulīte tik to vien zina, kā kladzināt, kā mīl to bērnu, un šamējais tik aug savā vaļā, nemaz neiedomājoties, ka varētu kaut ko lietderīgu arī pasāk, nevis tik izdomāt , ko nedrīkst un darīt tieši to. Otrs sīkais savukārt jau savos 3 gados pietiekami apķērīgs un laikam jau diezgan slinks uz blēņu domašanu, skraida visu dienu pakaļ un piedāvājās palīdzēt visos darbos, ko vien es vai kāds cits pieaugušais ir uzsācis, un te arī var pielaist milzu kļūdu, ja pieaugušies, neprot vai negrib atrast bērnam lietderīgās lietas jebkurā savā nodarbē, tad bērns ar paliek kaut kur savā nodabā un ir spiests pats sev izdomāt, ko iesākt, kas arī noved pie visādām pēršanu un brēkšanu pelnījušām lietām. Ja vecāku un citi pieaugušie pakustina savas pelēkās šūnas un izdomā jebkurā, tiešām JEBKURĀ procesā, kā bērns var darboties līdzi, tad bērnam neatliek laiks nekam citam. Tiesa nogurdinoši, tā visu dienu izdomāt, ko šķietami neiespējamu, kur bērniem it kā bīstamos darbos atrast ko drošu un izdarāmu, bet atmaksājas.

te arī var pielaist milzu kļūdu, ja pieaugušies, neprot vai negrib atrast bērnam lietderīgās lietas jebkurā savā nodarbē, tad bērns ar paliek kaut kur savā nodabā un ir spiests pats sev izdomāt, ko iesākt (c) jā..... šitā es mājās tiku pie sagrieztiem aizkariem savas aizņemtības dēļ

Gardēde, nu tāda ir tā cilvēka daba! Un te ir problēma - vardarbība. un sišanu ar siksnu uzskatu par vardarbību, līdz ar to smuki paiet zem šīs tēmas

Afroditta, neej no vienas galeejiibas otraa...Tev kkaada savdabiiga domaashana- uzreiz pa logu izmet, nozilina bez vai melnu, utt...te runa iet par parastu perienu, tik taa lai pievelk, kas vairaak domaats, lai beerns saprot, ka vecaaki ir dusmiigi...a Tu te par psihologjiskaam traumaam bla, bla bla...murgs! Nu vot redz, aiz njehuj ko dariit, panjeema un sagrieza Tev aizskaru...es berns, kursh dabuujis peerienu, nakas tamliidziigs pat praataa neienaaktu...