Brutāli un nepareizi, jeb normāli?

Man vismaz ir viedoklis. Ideāla nav, to jau ir pierādījušas atomfizikas formulas.

Captain uj, nu atradi savu ideālu? :)

Jaunībā man vajadzēja pārgulēt ar vismaz 10 sievietēm, lai par sievieti vispār rastos viedoklis.

Mmmm... piektdienu svingi....? :shock:

Tu jau pati atbildēji. Kopā saliekot ar manu tekstu visam būtu jābūt skaidram. Tātad..ir problēma. Problēmu redz viena puse, otra puse neuzskata par vajadzīgu to risināt vairāk kā cietusī puse to iesāk. Ja šāds modelis tevi apmierina, tad, acīmredzot, tas ir normāli. Ja neapmierina, tad nav normāli. Katrās attiecībās ir sava vērtību un pieklājības līmeņa skala. Ja pusēm tā ir katram sava un nav diez ko līdzīga, tad šādas situācijas būs vēl un vēl. Ir cilvēki, kas mīl tiešu runu. Ir cilvēki, kas nespēj sagremot tiešu runu. Kā jau mana sieva teica, ja kritika ir pamatota, tā ir veselīga. Ja pamatota kritika pārtop par "apdiršanu", tad tur nekas veselīgs nav. Ar nepilnīgu informāciju arī grūti strādāt. Ja šis iemesls negribēšanai "pist" jau bija tad, kad iepazināties un abiem zināms, tad kur problēma? Ja tas ir parādījies nesen..nu tad es pat nezinu, kas tur ir noticis :lol:

Zvēra_Sieva... Man liekas ka Tev ir pilnīgi taisnība. Enerģijas patēriņš un domstarpības neizskatās pagaidām risināmas. Bet ir tāds viens bet mums... tas ka ir bijušas citas lietas kas traucētu, un tās ir atrisinātas. Kā teikt.. esam palikuši labāki. Un tas ir tik labs un fantastisks sasniegums. Detaļām nav nozīmes, bet nav runa par sīkumiem, vai lietām kas darbojušās es nezinu vienu dienu. Bet jau ilgtermiņā. Norunas no vasaras vai no pavasara piemēram. Viss atrisināts. Taēc ir tā stulbā naivā cerība ka šo arī varētu atrisināt. Bet nav īsti tās vēlmes vairs.

Lady_Lee.. Nu neko aplinkus nerunājot. Man pateica ka dirsa ar celulītu. Un tapēc pist negrib. Vismaz toreiz vienreiz, pirms 3 ned tā pateica. Un jā. Es to absolūti nenoliedzu. Man jau no saviem 15 gadiem ir bijusi forma nevis kauli. Bet arī ne par daudz. Zin šitais lielas krūtis, ir viduklis, un liela pēcpuse. Te ir tā sūdu būšana par to, ka... es visu laiku kā naivs idiots domāju ka otrs jūtas tāpat kā es. Ka uz to slikto neskatās. I mean.. redz, visi redz.. bet tam nav nekāda nozīme. Nu labi, es nemaksātu prostitūtai 100 eur stundā, ja viņa nebūtu perfekta. Bet mājās ar savējo cilvēku... Ā jā, tas toč... Par mīlestību nepārdzīvoju :D Tieši kā saki, nāk un iet. Bet kaut kas redzi, kaut kas....... Un tiesi tā - mīlēs, lolos un uz rokām nēsās. Tiesi arī to zinot, kā tas ir, un abpusēji... tapēc šitais mani neapmierina.

Lady, bet, ko domāt par domu graudu. "Ja sit, tad mīl"..? Vot šo nu es savā plānajā prātā nevaru salīmēt.. Kapēc sievietes to pacieš? Saprotu, ka ne pa tēmu, bet tomēr..

Es vispār bieži eju pie psihologa parunāties.

Ja nav labi attiecībās, tad vai nu - risinàm, vai nu - ejam katrs savu ceļu, draudzīgi.. Kamēr vēl var paspèt, nav bērnu u.c. Saistošu lietu. Mīlestība ir pārvērtēta. Tā nàk un iet.. Jauna sieviete esi, atradīsi citu, kurš Tevi mīlēs, lolos un uz rokàm nēsàs! :wink:

Es teiktu, ka mūsu piektdienas svingi ārstē visas problēmas.

Dantesa, davai pa kafijai.. Trīs galvas tomēr gudrākas kā viena.. Apsolos trešo nelikt vietā!! :wink:

Zvēriene, nejau visi spēj uztvert kritiku, ir daži , kuriem tā škiet nodiršana pat nenoklausoties līdz galam teikto.. :idea:

Zvērs... Ir runāts. Tai pat nākamajā dienā pēc sarunas. Es neesmu tas cilvēks kas pacietīgi sēdēs un turēs iekšā, nē. Es uzreiz vērsim pie ragiem, pa tēmu, ko domāju, ko jūtu un kādi ir fakti. Arī šajā situācijā viss tika apspriests. Arī uzreiz teicu ka es pat nestādos priekšā ko darīt lietas labā. I mean... ja tā būtu kāda vienkārša lieta, kur es visur varētu salikt post-it lapiņas par atgādinājumu ko nedarīt vai neteikt. Bet te runa ir par kaut ko, ja mainīt, tad fakti ir tādi ka: tas ir garš process un kurš ies gaidīt velns zin, mēnešus vai pusgadu (es tiešām nezinu cik ilgi tādas lietas notiek). Kaut gan no otras puses, ja var 2 mēnešus iztikt, kapēc gan ne ilgāk. Kas attiecās uz runāšanu. Jā, es jau teicu ka nezinu kā atrisināt to. Un... parasti nemēdz būt tā ka Tu kādam iespļauj sejā un tad tas apspļautais rāpos uz ceļiem pie Tevis un mēģinās visu darīt lai dabūtu piedošanu. Sorry, bet es domāju ka gan man, gan daudziem citiem no bērnības ir mācīts tas ka tas kurš savāra sūdus, arī uzņemas to nastu. Šinī gadījumā tas būtu uzņemties idejas, iniciatīvas, darbības, sarunas, da jeb ko, kas nebūtu šī fakta ignorēšana. Bet pagaidām es esmu bijusi tas kas ir sācis sarunas un kaut kādas varbūtējas iespējamības ko darīt lietas labā. Nē nu protams kad es sarunu uzsāku, man atbild. Bet tādi tik tiešām būtiski vārdi kā.... kaut kas pozitīvs vai jauks vai vienkārši "es tā negribēju", atskanēja labi ja pirmajā dienā vai divās. Un tad tiek norakstīts kā "atrisināts". Nu tā jūtas tas vismaz. Ka apmēram vārds pārmīts par to, abiem viss skaidrs, un tagad tā ir tikai mana problēma. Vo, ideāli noformulēju. Tagad tā ir mana problēma. Un galu galā īstenībā. Mana doma nebija īsti ne sūdzēties, ne analizēt mūsu attiecības vai manas sajūtas. Kaut gan arī neiebilstu, man ir dziļi vienalga. Doma vairāk bija: Vai tas ir okay tik brutāli un skarbi pateikt savam cilvēkam tā? Jo manuprāt tur ir tas cēlonis. Ja es sev varu atrast viedokļus un loģiskus pamatojumus vai faktus, ka tas ir pilnībā okay iedirst dvēselē savam mīļajam cilvēkam, par kaut ko, ko nevar īsti mainīt uz sitiena... ja tas tiešām ir pieņemams, tad es sev arī varu mēģināt to iestāštīt. Un kad smadzenes tam noticētu, tad teorētiski ar to nebūtu problēmas. Tik stulbais internets mazliet savādāk pasniedz lietas. Ka ja Tevis izvēlētā otra pusīte ir gatavs vai nu morāli (vai fiziski) negatīvi Tevi iespaidot, tad tā nav pēdējā reize. Un nevienam, neatkarīgi no dzimuma vai attiecību stila, nevajadzētu justies slikti kopā, noniecinātam. Bet tas interneta viedoklis arī nav īsti pa tēmai. Tas ir pārāk vispārīgi. Bet tad atkal no otras puses... Es nezinu, bet man kādu mīļumu pazemot un nosaukt par pretīgu, man... man sirds to neļauj. Ir lietas ko var teikt. Un ir lietas ko jāprot pateikt ( ja reiz vajag).

Jā, nespēja un nevēlēšanās atklāti komunicēt cilvēku starpā, ir pamatīga problēma. Es, piem., ar atvērtu prātu uzklausu kritiku, lai varētu pilnveidoties, ja, protams, izteiktais viedoklis vai aizrādījums ir pamatots. Ja cilvēki nepārtraukti viens otru zāģē, tad aiz tā slēpjas samilzušas, nerisinātas problēmas. Vajag izvērtēt, vai jūs abi esat viens otra laika un enerģijas vērti. Izrunājiet visu, kas traucē, saņemiet atbildes, ar kurām strādāt. Ja nav vēlēšanās attiecības kopt, tad pasakiet viens otram paldies par kopīgi noietajiem metriem, un baudiet dzīvi!

Nè, manējais grib visur un visu laiku :-D Ar spalvainām kājàm vai bez.. :lol: Bet mums nav šādas otra nolikšanas attiecībās. Cenšamies viens otru celt, ne gremdēt 8)

Tak ne jau par to ir runa.

Lady Lee, tev tāda problēma neskar taču?;)

Nesapratu, ja godīgi, kāpèc viņš negrib Tevi piZt? Krūšu nav? Kājas spalvainas vai kāds cits iemesls? :shock:

Pirmkārt nekavējoties vajag pārgulēt ar mani,pēc tam viss nostāsies savās vietās