Kādas sajūtas pēc šķiršnās

izskatās jau, ka tēmas autors atdzīvojies :D vismaz niks par to liecina :lol:

nemiz bundzhaa es normali nokodu kaadus 3 meneshus tad saku baudit dziivi un tagad viss bumbaas

bet par pusgadu tas tiesa tas kaut kads tads periods ir ka vel aktivi domaa par sievieti, bet pec tam jau redz gan plusus gan minusus tam attiecibam. tas tagad tev liekas ka bez vinjas ir tikai minusu, bet isteniba plusi ir arii ljoti daudz!

Galvenais ieteikums ej cilveekos , ej pie draugiem un vuss buus ok

oj, nu gan vecu tēmu izvilkuši :D

neko negribas.

nu man parasti ir taa, ka razvod pa italjanski.....deti na popolam.... 8)

sākums ir grūts ,bet dzīve turpinās ar jaunām emocijām ,jūtām :wink:

tikko izskiros, suudigi.

Vot! Tieši par to runāju arī es!

Bet kopā dzīvot bērnu dēļ vislielākā muļķība.To saku no savas dzīves,lai nav beigās tā kā man meita teica,kad tad tu piliksi savām mokām punktu.

Labdien!
Bērnus var mīlēt un satikties arī kopā nedzīvojot.
Man viens labs draugs tieši tā dara kaut dzīvo katrs savā pilsētā,bet visos svētkos ir kopā ar saviem bērniem,un ne tikai svētkos,un nu jau bērni paaugušies un brauc arī pie tēva.Viņš tā nostādīja,un bijušajai nav teikšana nekāda.
Bet pašam sāpes pāries,un iemācīsies sarunāties vēlāk ar bijušo arī bez naida,un dusmām,bet tam visam laiks vajadzīgs.
Bet galvenais nebūt vienam,bet kopā ar draugiem,vai atrast ko tādu,kas tukšo laiku aizņems.Es ceļoju apskatot mūsu pašu Latviju.

Aj, labi. Šitā tēma pārāk nopietna. Es arī runāju tikai no savas pieredzes. Un nenožēloju neko, ko esmu izdarījusi, arī to, ka izlēmu dot mums abiem jaunu iespēju dzīvot labāk. Bet par cik starp mums ir gandrīz 300km, pārdzīvoju dēļ sīkaliņām, jo tētis vienmēr būs tētis un man arī pret viņu kā pret tēvu nav nekādu pretenziju. Bet ir daudz dažādu nianšu, kas nav domātas šādam portālam, galu galā :)
Mainam tēmu ;)

ne tikai bērni, ir daudz citu lietu, kas saista kopā vairāk kā bērni, piemēram, kopīga izķepurošanās no sarežģītām situācijām, tas no personiskās pieredzes. Par dzīvošanu kopā bērnu dēļ, šādas pieredzes nav :-D

Kristīn,
Par šito mēs varētu daudz parunāt:) kad paliek vēsi, tad arī lāpīta jaciņa noder.
Labi, jāved kaķis pie ārsta:) arī ģimenes loceklis:D

Ideālais, tad tu gribi teikt, ka vecāku jaunās attiecības nekad nevar saukt par ģimeni?!?!?! :shock:

Ideālais, bet tas nenozīmē, ka es mainu savas domas. Vienalga nepiekrītu nekādiem ielāpiem.

Labāk nepareizs priekštats, nekā vispār nav saprašanas kas ir ģimene.
Vēlāk izvērtēs un būvēs savu, jau labāku.

Kristīn,
:) Tu jau sāc aizdomāties:)
Ja nespēj uzņemties atbildību par saviem bērniem, ja egoismā domā tikai par sevi un savu ideālo dzīvi, tad kā tāds cilvēks spēj uzņemties atbildību par citu cilvēku, lai kāda arī uzskrietu kaisle. Es zinu kā ir būt tenisa bumbiņai, nekas pozitīvs.

man viena šķiršanās bij smaga , pēc šķiršanās es tak vairs dzīvot negribēju ,pat pašnāvību mēģināju darīt ,bet tad sapratu .. viss .. kas notiek uz labu .. un dzīve piespēlē mums akmeni uz muguras ,lai kļūtu stiprāki ... ,bet tad vēl biju jauna meitenīte un to nesapratu uzreiz ... un vēl 2 gadus nomocījos ...
Tagad par to padomājot ,gribas pasmiet :-D

bet vispār ... dzīve ārstē visas rētas ... un nejau sāp tā mīla ,bet pieradums pie cilvēka ,kura vairs nebūs klāt :wink:

:irok: par,to jau arii runaaju,Kristiine......vai ir veerts ,ko saglabaat beerna deell........Viennoziimiigi,Nee..... :wink:

Tas pilsonis vairāk cietīs no regulāriem strīdiem un kašķiem mājās. Viennozīmīgi! Kāpēc bērnam veidot nepareizu priekšstatu par ģimeni?!