Kādas sajūtas pēc šķiršnās

Taa,vai shitaa....jebkura gadiijumaa cieteeji buusim mees....Vinsh...Vinna....un visvairaak jau tas mazais pilsonis.......Vai,tas ir to veerts.....viennoziimiigi..Neee

es tik tagad iedomājos - visgrūtākais tomēr ir vienoties par bērniem. Ja abi dzīvo vienā pilsētā vai daudz maz tuvu viens otram, tad ir OK, kaut katru nedēļas nogali vai arī kad gribi - satiec. Bet kad paliek liels attālums.... un ja abi ir normāli vecāki, kad nav iemesla ierobežot otra pieeju bērniem, tad nav viegli.

Netaisos apstrīdēt tavu viedokli. Katram mums uz to ir tiesības. Un nav vienas taisnības. Katrs izvēlamies savu veidu kā pasargāt savus mīļos no kkādiem pārdzīvojumiem.
Un neredzu nekā slikta, paspēlēt tenisu starp divām ģimenēm. Taču runa par jauno otru pusi jau ir cits jautājums. Cik daudz tu pats atļauj viņam iet. Man personīgi, nekad nebūs attiecības ar cilvēku, kurš manus bērnus nespēs pieņemt vai vēl trakāk sāks kaut ko pārmest no manas pagātnes! Paldies, uz redzēšanos!

Un, labāk ir spēlēt ar bērnu tenisu starp divām ģimenēm? Labāk ir, kad Tava jaunā otrā puse Tev pārmet par tavu veco otro pusi. Jebkurās attiecībās gadās avārija. Mūžīgs nav nekas! Tik vai sačakarēt dzīvi mazam pilsonim, ir Tavās rokās ielikts.

Varbūt. Nezinu. Pagaidām palieku pie sava - lāpīt nav jēgas, ielāps vienmēr būs redzams. Un kāds no abiem allaž centīsies pārmest otram bijušo. Ja ne centīsies, tad kaut nejauši, bet pieminēs.

Kristīn,
Viss plūst, viss mainās. Atsevišķas guļamistabas ar laiku tiek savienotas. Reti kāds sāk dzīvot kopā bez jūtām. Tik ar laiku tās piemirstas. Pāriet pulciņu laiks, un sākas kopā novecošanas laiks. Bērniem vajag abus vecākus, un regulāri. Pat ja tie nav ideāli vecāki.

O! Toč! Paldies, Ideāl :lol:

Kristīn,
6000 :baddating:

arī taisnība, bet es neesmu kategoriska. Šķiršanās un salabšana no malas droši vien izskatās muļķīgi, bet mēs taču dzīvojam savu vienīgo dzīvi, izvēloties sev atbilstošo dzīvošanas veidu, ...............katrs ar savām krāsām krāsojam ...........un izkrāsojam:-D

Es neko nesaku, ja abi vienojas, ka tomēr grib ko mainīt un paliek kopā. Ļoooooti reti ir tie gadījumi, kad šie pāri tiešām paliek kopā ja ne līdz mūža galam, tad uz ilgu laiku. Biežāk tie, kas sāk šitā ākstīties- šķirties un salabt, to arī dara ar intervāliem atkal un atkal.

es vienmēr būšu par to - ja nevar sadzīvot - nav jēgas mocīt vienam otru. Vajag dot iespēju sev un otram kļūt laimīgākam.

Kristīne, es arī sen nelasu sieviešu žurnālus. :-D Arī es runāju no personīgās pieredzes, sapratu, ka jāmaina sevi nevis partnerus :wink: Mainīt jau var līdz bezgalībai uz jaunāku, skaistāku, saprotošāku, mīļāku :-D , sākotnējais klikšķis ar laiku pāriet cita veida sajūtās, tad kāda jēga mainīt partnerus :-D

Piedod, Apburtā, es runāju tikai un vienīgi pēc personīgās pieredzes un tas ir mans subjektīvais viedoklis. Cik man zināms, žurnālos parasti dod idiotiskus padomus kā salabt un mēģināt lāpīt to, kas sen jau nobeidzies. Bet nu, varbūt kaut kas mainījies, jo sen vairs nelasu tos sieviešu žurnālus.

Kristīne, tavi padomi ir žurnālu padomi, kuri ne vienmēr der reālajai dzīvei :wink:

Un dzīves nogalē kož pirkstos, ka sākumā neizdarīja savādāk. ;)

Šeit tev neviens neko nevar pateikt kā darīt..... tikai būs labāki vai sliktāki viedokļi par tēmu no katra redzes punkta. Izlemt ko un kā darīt nāksies pašam.. Kā arī atlasīt no nevajadzīgās informācijas sev ko pieņemamu arī nāksies pašam. ;)

Es tomēr saku, ka lāpīts ir un paliek lāpīts! Un nesaprotu tos, kas atkārtoti labprātīgi kāpj uz tā paša grābekļa! :nesaprotu:
Nekad neatbalstīšu kopā dzīvošanu dēļ kaut kā! Dēļ jaunā remonta, dēļ iesāktās mājas būvniecības, dēļ tikko iegādātā auto, dēļ paziņām un draugiem - jo ko gan viņi teiks, dēļ tā - ka pareizi ir, ja dzīvo kopā ar kādu, dēļ tā - lai tikai blakus būtu vecis/sievišķis, un pat ne dēļ bērniem! Pēdējās muļķības! :hit:
Kāds tad tam bērnam(-iem) labums no tādas ģimenes, ko?! Ja viņš redz to, ka mamma ar tēti guļ katrs savā istabā, ka tētim regulārie makšķerēšanas un rallija pulciņi, ka mamma regulāri iet uz kkādām dejām un vingrošanām, kas ievelkas līdz naktij. Ka abi vecāki labi, ja sasveicinās, jo garākas runas noved pie kārtējā strīda! Nafig tādu surogātģimeni bērniem, ko?!
Nekad mūžā šito nesapratīšu!
Tiek bojātas visu dzīves - gan sievas, gan vīra, gan bērnu.

es oficiāli izšķīros, vēlāk vienalga dzīvojām kopā......bet tas laikam cits gadījums, vienkārši nevarējām viens bez otra.

vispirms jāizlemj, cik svarīgi ir bērni. Ja tie ir pats būtiskākais tavā dzīvē, tad jārīkojas atbilstoši. Tikai šķirti padzīvojot, abi sapratīsiet, vai esiet nepieciešami viens otram vai nē, .........iespējams, bērnu dēļ vēlēsieties upurēt savu dzīvi, tā jūsu izvēle, katrs nospraužam savas prioritātes.

pirmais solis nav tas vieglākais, bet katrs nākamais sniegs tikai atvieglojumu un gandarījumu... tas ir iespējams un tikai ir jāsaņemās un jādara un viss :)

Niks varētu būt,- Irizeja

bezizeja,nomaini niku*

Bezizejas vispāer dzīvē nav,ir tikai durvis,kuras mēs nepareizi izvēlamies,tad nesities aizslēgtās;nu,bija,bija laulība,sieva,bērni,pagātni vairs neizmainīsi.Būs vēl,ja pats gribēsi.NOVĒRTĒ šo burvīgo laiku,kad esi viens!!!/Rakstu no personīgās pieredzes/ :wink: