....melemel...... gribeejies ir...... bet sist..... tas ir kas cits...... reiz jau teicu...... ir bijusi situaacija...... kad striida karstumaaa.... vislaik provoceejot.... staigaajot pakaal un raustot aiz dreebeem..... beigaas pat gaazzot pa ggiimi...... reakcija bij...driizaak instinktiiva.....balstiita uz atbildes refleksiem....nu beediigi bij..... ko tur teikt..... es ar to galiigi nelepojos...... bet kas dariits dariits.....

... njaaa.... toties kaads peec tam bij seks...!!!... .... njaaaa.... un cik miilla klluva vinna......es biju apjusis no briinumiem!!!.... nja.... taakaa..... gadaas visaadi....

....mmmm.... magnolij..... tu arii..??!!!....

.... FS !.... tavs secinaajums nav bez pamata.... uz to pusi laikam vareetu ar buut!!...

ai, FantaSea, patiesība ir tāda, ka nevaram mēs pret stereotipiem cīnīties reālajā dzīvē, tik vien ir kā gudri paspriedelēt forumos Man, personīgi, visvairāk acis uz dzīvi atvēra kāds vecs žīds /nu ir gan gudra tā tauta /

mellenel...Bet es vispār uzskatu, ka pret steriotipiem nav jācīnās, ir jāmāk vienkārši izvirzīt savas personīgās morāles normas, radīt savus dzīves pieņemamos uzskatus un dzīvot pēc tiem un vismaz nemēģināt katram, kas nav ar tevi par kaut ko vienisprāt, bāzt acīs šo vārdu par steriotipiem, jo katram no mums tādi ir un tieši no tiem mēs arī veidojam savu dzīves skatījumu.

/noskatījusies savu seriālu- i atpakaļ/ nu tātad- lūpatas jau nav cilvēki /par to sieviešu sišanu/. nu tur jau kkāda slimība un sevis nekontrolēšana!
Bet par raudošu vīrieti... nu atdzīstu- tas ir iedarbīgākais ierocis! Tur vnk paliec uz pakaļas un nav ko teikt! Raudāšana jau vispār ir tāda laba lieta visumā- cilvēks spēj just, saprast un reaģēt... tas gan laikam tiešām vairāk par vīriešiem, jo sievietes jau automātiski māk raudāt...

DLLM, nestāsti man par to seksu, zinu zinu kā tas ir Es jau domāju, ka dzīvē nekas nenotiek tāpat vien, un, ja nebūtu kaut reizi tā sanācis (iesist ) nekad pār tevi arī nenāktu apjausma, ka to gan...NEKAD vairs!

Kjirsiic...Raudāšana, ja tam ir pamats vai patiešām jaušams iemesls, tad tas nešķiet aplami, bet tomēr raudāt tikai tīri aiz emocionalitātes, jo filmā kādu balodi ir nogalinājuši, vai tu pēkšņi esi iegriezusi sev pirkstā, un viņam tevis tik ļoti emocionāli kļuva žēļ, tas man nekad neliksies vīrišķīgi

oij, par filmām nē... tā muļķīga bābiešu piņkšķēšana vel saprotama, bet vīrietim nea. vīrietim pieļauju par kko nopietnu, nozīmīgu, personīgu vai dēļ sievietes.... A sievietēm tas jau tā, ierasts un jeb kurā brīdī kā uz pasūtījumu. ja es sev kko atsitu vai iegriežu, viņš papūš /atceroties bērnību/, nobučo un paziņo \'\'vairs nedrīkst sāpēt!\'\' Tas man kkā liekas smieklīgi un amizanti, ka es pati pat aizmirstu par ko es lamājos 3 min atpakaļ...

Kjirsiic...Lūk, pilnīgi piekrītu...pat nav ko piebilst